Kāpēc dažas Tombstone RIP sesijas šķiet pilnīgi nežēlīgas?

Atceries, ka Tombstone RIP ir augstas volatilitātes slots, kurā laimesti var būt ļoti reti, bet lieli. Ja sesija šķiet nežēlīga, tas bieži vien ir tāpēc, ka spēles mehānika balstās uz ilgstošu tukšu griezienu periodu, pirms tiek aktivizētas bonusa funkcijas. Tavs prāts var pārspīlēt zaudējumus, jo gaidi lielo laimestu, bet realitātē šis slots ir veidots tā, lai izturība atmaksātos tikai retajam.

Vai esi pamanījis, ka tās sesijas, kurās nekrīt bonusa simboli, liek justies, ka spēle ir "pret tevi"? Tā ir tipiska augstas dispersijas spēļu psiholoģija - tu vari griezt ilgi bez rezultāta, bet viena veiksmīga funkcija var atgūt visu. Galvenais ir saprast, ka tā nav nejaušība, bet gan spēles dizains. Vai tagad skaidrāk?

Šis slots, manuprāt, ir veidots kā tiešs atspoguļojums savam nosaukumam - tas nav domāts, lai būtu draudzīgs. Salīdzinot ar agrīnajiem Nolimit City izstrādājumiem, šeit ir apzināti iebūvēts "sausais periods", kas imitē īstu azartspēļu vēsturisko pieredzi, kur laimesti nāca reti, bet spēcīgi. Tie tukšie griezieni, kad pat bezmaksas griezieni neaktivizējas, ir daļa no stāsta, ko spēle stāsta par mežonīgajiem Rietumiem - ne jau katrs mednieks atrada zeltu.

Jau no pirmā grieziena jūti, ka šis slots tevi netaupa - tas ir kā brauciens pa bedrainu ceļu pilsētā, kur katra bedre ir tukšs grieziens. Runa nav tikai par volatilitāti, bet par to, kā spēle apzināti veido ilgus sausuma periodus, lai sagatavotu tevi sprādzienam, un tas ir diezgan neērti, ja pieradis pie ātrākiem laimestiem.

Man šķiet, ka šī nežēlība nāk no apzināti ieprogrammētā haosa, kas ir kā adrenalīna šļirce tieši sirdī. Ja paskatās uz xWays un xNudge funkcijām, tās nav domātas, lai tevi glābtu, bet lai radītu tādu kā emocionālu kalniņu - tu tici, ka nākamais grieziens var visu mainīt, bet realitātē spēle tevi izsūc sausā, kamēr tu gaidi to vienu lielo sprādzienu. Tas ir kā tehnoloģisks triks - Nolimit City ir uzbūvējis slotu, kurā katra sesija ir kā atsevišķs stāsts ar savu tempu, un dažreiz stāsts vienkārši ir par to, ka tu neesi varonis.