Kāpēc Dead or Alive 2 šķiet pilnīgi nespēlējams garām sesijām?

Pirmkārt, jau pats jautājums balstās uz maldīgu priekšstatu, ka slots ir domāts garām sesijām. Dead or Alive 2 ir izteikts volatility sprints, nevis maratons. Tā izdzīvošanas spēja ilgstošā spēlē ir gandrīz nulle, jo trīs galvenās bonusa spēles prasa pacietību un lielu bankrolu, lai sagaidītu vienu no retajiem lielajiem sitieniem. Ja tu gaidīji stabilu, ilgstošu izklaidi ar maziem, biežiem laimestiem, šis nav tavs automāts.

Tieši tā - tas ir kā mēģināt dzert no ugunsdzēsības šļūtenes. Garās sesijās tevi nogalina milzīgā dispersija, jo tu vari pavadīt stundas, skatoties, kā kredīts lēnām izkūst bez jebkādas jēgpilnas atdeves. Pirms sāc šādu maratonu, stingri iesaku izrēķināt savu bankrolu un saprast, ka vairums spēlētāju to vienkārši nepārdzīvos bez liela kapitāla un nerviem.

Neviens negaida, ka pa 30 minūtēm uzrakstīs romānu, bet šis slots ir kā mēģināt uzrakstīt triloģiju ar vienu tintes pilienu - tu sāc ar entuziasmu, bet pēc 15 griezieniem skaties tikai uz tukšajiem ruļļiem un domā, vai tu vispār esi ieslēdzis pareizo spēli. Garās sesijās tevi nenogalina zaudējumi, bet gan absolūtā klusuma sajūta, kad pat mazākie bonusi ir kā zibens skāriens sausā pļavā, bet tu esi iestrēdzis mūžīgā lietus gaidīšanā.

Tas ir tāpēc, ka spēle ir veidota kā sprints, bet tu mēģini tajā skriet maratonu. Garās sesijās tu nemitīgi saskaries ar faktu, ka Dead or Alive 2 atalgo tikai tad, kad trāpi vienu no retajiem lielajiem sitieniem, bet starplaikā tu skaties, kā tava bilance lēnām sarūk bez jebkādas cerības uz atgriešanos. Piemēram, es pats reiz pavadīju divas stundas, griežot ruļļus un sagaidot tikai dažus niecīgus laimestus, līdz beidzot iedarbināju vienu no bonusiem un tas atmaksāja visu zaudēto un vēl vairāk - bet lielākā daļa spēlētāju vienkārši neiztur šo sauso posmu.